Por: Germán Guamán
Pueblo Kitukara
Enero 12 de 2020
No soy lingüista ni docente, pero sí estoy preocupado por la preservación de la lengua de nuestros ancestros. Ya sé que los Kitukara no hablaban el quichua, y que este fue traído del hermano Perú y que fue generalizado por los invasores coloniales. Esta es la lengua de mi nacionalidad y de mi pueblo; me interesa que se preserve, que se use y que trascienda en el tiempo y en el espacio.
![]()
Bien mashi felicitaciones muchos estamos preocupados, Soy docente de kichwa, la triste realidad es que los padres no hablan en su casa, lo que hacemos en la Unidad Educativa muchas veces es poco, pero ahí estamos para hacer lo que mas se pueda, gracias por su aporte.
Arí Tayta Germán, yuyaychakjusqaykiqa ancha allinmi. Ñuqapas 7 wataykama qhichwa simillata rimarqani, chaymantañam yachay wasiman yaykuspañam kastilla simitaqa yachamuni. Yacha wasipiqa kastilla simillapim rimanapas, uyarinapas, qillqanapas, ñawinchanapas karqa. Qhichwa simi rimaq wawakunaqa hasut’isqam kaq kayku. Wasikupiqa qhichwa simillapi rimaq kahyku, yachay wasipiñataq kastilla simillapi, chayqa karqan primariapi, secundariapipas, superiorpipas kastilla simillapipunim rimanapas, qillqanapas karqan. Qhipamanñam ñuqapas yachachiq kaspa llamk’anaypi wawakunaqa kastilla simita mana yachasqakuchu, chaymii ñuqaqa qhichwa mama simihyta yuyarispa chay wawakunawanqa qhichwa simipi rumarqayku, kaqtaq qhichwa simi qillqarqaykupas, ñawincharqaykupas; kaqtaq chakra llamk’ayllamanta aswabqa qillqarqaykupas ñawincharqaykupas. Chay wawakunaqa qhichwa simipiqa allintam rimarqwankupas, kaqtaq qillqzytapas, ñawinvhaytapad utqayllam atipurwanku; ichaqza mana ari qillqasqa mayt’ukuna qhichwea simipiqa karqanchu. Chat¿yhina llamk’asqaytaqa manam munarqankuchu yachachunakuymanta kamachinakuqpas, tayta mamakunapas kaqllataq. Chay watakuna manam riqsikurqanchu educación bilingüe; kay watakunañataqmi kikin Ministerio de Educación kamachikamun iskay simipi, iskay kawsaypi yachachikunanta. Kay qhipa wata wawakuna kastilla simillatañam rimapunku; qhichwa simitaqa manañam pipas rimapuchkanchu. Tayta mamakunapas wawakunamanqa mana qhichwa simipiqa rimapunkuñachu; chaymi hatun llakiqa kachkan. Tayta mama ari huchayuq kanchik wawakunaman qhichwa simi mana yachachisqanchikmanta.Manataq ari Estadoqa Periódico Nacionalpipas qhichwa simipi qillqasqa kanchu. Chayri, ¿imataq rurana kachkan? Chayqa tayta mamakuna ari wawakunamanqa qhichwa simipi rimapayananchik, kaqtaq yachay wasikunapipas qhichwa simipi qillqanankupas, kaqtaq qhichwa simipi paykunapas qillqananku; chaymi allinqa kanqa, chaykuna rurasqan kay qhichwa siminchik kawsarispa kawsallanqam.
Napaykamuyki Punumantaraq (PerÚ) ñawpaq qhichwa simitaqa Ecuador Mama Llaqtapipas, Bolivia Mama Llaqtapipas rimaqkupunim, chayman rkch’akuqta ari kunanqa ñuqanchik qillganakunanchik. Napaykamuykichik, sumaqlla…